“Laternu stabi mani noklausās; esmu pārliecināts, ka reklāmas, ko redzu tiešsaistē ir saistītas ar manu sarunu ejot pa ielu.” Jā, daži paziņas apgalvo, ka tas notiekot ar viņiem.
Ja esat kaut kādā veidā saistīts ar kiberdrošību un/vai personas datu aizsardzību, Jūs noteikti būsiet dzirdējuši līdzīgus apgalvojumus. Kad Jūs mēģiniet cilvēkiem skaidrot, kādā veidā uzņēmumi, iespējams, ir ievākuši reklamēšanai izmantotos datus, šādu iespējamību cilvēki noraida. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņi, visticamāk, labprātīgi, vai arī neapzinoties, ļāva vākt un izmantot savus personas datus.
Visbiežāk šis process ir neredzams, dati par mūsu veiktajām darbībām un informācijas fragmenti, ko mēs atklāti sniedzam, tiek nemanāmi ievākti. Izmantojot tehnoloģijas, uzņēmumi veic šo datu analīzi, lai iegūtu “trāpīgus” secinājumus par mūsu vēlmēm.
Jūs izmantojat GPS karšu lietotni, lai atrastu ēdināšanas uzņēmumu, kas specializējas noteiktā virtuvē - tikmēr meklēšanas nodrošinātājs var pārliecināties, ka Jūs ieturat maltītes ārpus mājas, kurās nedēļas dienās ēdat ārpus mājas, cik bieži, cik tālu esat gatavs doties, kādiem ēdieniem dodat priekšroku, kurā diennakts laikā ēdat utt. Šajā gadījumā datu fragments bija tikai restorāna nosaukums, tomēr no šīs informācijas tika iegūti nozīmīgi secinājumi.
Atgriežoties pie mana drauga, kuram šķiet, ka laternu stabi viņu noklausījās, kad viņš ejot pa ielu apspriedās, vai labāk doties vakariņot uz indiešu vai ķīniešu restorānu; vēlāk tanī dienā viņi sēdās automašīnā un izmantoja navigāciju telefonā, lai atrastu restorānu. Kad nākamajā nedēļā viņi redzēja viņu izvēlētajam restorānam līdzīgu restorānu reklāmas, vai iemesls tam bija laternas stabs, vai tomēr pašu sniegtā informācija?
Izprast to, kā tiek vākti dati un kādus secinājumus no tiem var gūt, ir sarežģīti; tā ir interesanta tēma, ja kāds to izskaidro, tomēr, iespējams, pārāk sarežģīta, lai veiktu jelkādas darbības, kas palīdzētu izvairīties no datu vākšanas. Es uzdrīkstos minēt, ka pat šīs jomas pārzinātāji, visticamāk, sniedz vairāk informācijas, nekā viņi apzinās.
Patērētāju izglītošana par viņu personas datu vērtību un nozīmi ir iemesls tam, ka 2008. gada janvārī ASV un Kanāda atzīmēja “Datu privātuma dienu”. Tas ir turpinājums "Datu aizsardzības dienai", kura tiek atzīmēta Eiropas valstīs kopš 2006.gada. Šajā datumā, 28.janvārī, piemin 1981.gada Konvencijas Nr.108 parakstīšanu - starptautisku līgumu par privātumu un datu aizsardzību.
ASV šī diena ir pārtapusi par nedēļu, dāvājot vairāk iespēju pasākumiem un iesaistei. Kopš atklāšanas pasākuma datu un privātuma pasaule ir būtiski mainījusies. Datu vērtību tagad atzīst uzņēmumi un valdības, kas ir novedis pie nozīmīgas personas datu tveršanas. Tas ir radījis nepieciešamību pēc tādiem tiesību aktiem, kā “Vispārējā datu aizsardzības regula” (GDPR) Eiropas Savienībā un “Kalifornijas Privātuma tiesību akts” (CPRA), kas nodrošina zināmu aizsardzību indivīdiem, kuri vēlas kontrolēt savu personas datu izmantošanu.
Informētību veicinoši pasākumi, piemēram, "Datu privātuma nedēļa" ir svarīgi, jo tie veicina diskusiju starp indivīdiem, uzņēmumiem un valdībām. Tomēr rodas jautājums, vai datu un privātuma novērtēšana ir svarīgāka, nekā paļauties uz iespēju, ka Jūs ar šo tēmu varētu saskarties kādā no ikgadējiem pasākumiem?
Mana atbilde ir “Jā, jēdzienu izpratnei par to, kas ir personas dati, kāda ir to vērtība, kādi ir to lietošanas vai ļaunprātīgas izmantošanas riski”, būtu jābūt tēmām, ko katrs apgūst jau skolas gaitās, un to jāuzsāk mācīt, pirms tie uzsāk lietot savu pirmo viedierīci. Tajā jāiekļauj arī izpratnes veicināšanu par tiesībām, ko indivīdam piešķir privātuma tiesību akti, tiesībām dzēst, grozīt, pieprasīt šos datus utt.
Jums pieder Jūsu privātums
Neizprotot apkopotās personiskās informācijas nozīmīgumu, tās vērtību vai indivīda tiesības pārvaldīt savus datus, cilvēki, visticamāk, turpinās savas ikdienas gaitas, vainojot laternu stabus par reklāmām, kuras viņi redz pēc nedēļas.